Pastāv uzskats, ka cilvēki vairumā ir iedalāmi pēc tā saucamajiem tipāžiem. Principā, pārzinot šos tipāžus, var novērtēt cilvēku, kāds viņš ir pēc dabas, uzvedības, vērtību kritērijiem jau pirmajās komunikācijas minūtēs. Tā ir informācija, kas ļoti palīdz atrast “kopējo valodu” ar citiem. Bet jāņem vērā, ka 100% uzticēšanās tipāžu teorijai var arī kaitēt labai komunikācijai. Jāizvairās no tā saucamās “birku uzlikšanas”, kas bremzē tavu spēju ieskatīties cilvēkā dziļāk un atrast kaut ko negaidītu, interesantu vai vienkārši daudzveidīgu.

Kas tad ir šie tipāži?

Kopumā ņemot tipāžs ir cilvēka raksturojums pēc:

1. izskata – ādas krāsa, matu krāsa, sejas vaibsti, ķermeņa uzbūve, ģērbšanās stils

2. uzvedības – runas veids, žestikulācija, poza, gaita, izturēšanās

3. rakstura – rīcība dažādās situācijās, vērtību skala

4. nodarbošanās – profesija, hobiji, brīvā laika pavadīšanas modelis

5. citi – ģimenes stāvoklis, materiālais stāvoklis, filozofija, ticība

Bieži vien gadās, ka šo rakstorojumu kopums / paka daudziem cilvēkiem sakrīt un tas arī ir tipāžs.

Protams tipāžu teorijai ir viens mīnuss – tā ir balstīta uz stereotipiem. Piemēram, tipāžs blondīne ir ļoti populārs stereotips. Noraksturojot kādu par blondīni (dzimums pat nav svarīgs), ir uzreiz skaidrs ko ar to gribēji teikt – ieslēdzas stereotips, kas īsti pat nav saistīts ar matu krāsu, bet raksturo iezīmju kopumu, kas piemīt šim cilvēkam. Protams ir gadījumi, kad raksturojums ir kļūdains – gadās arī kāda gudra blondīne – bet vairumā gadījumos, tas tomēr vairāk vai mazāk sakrīt ar stereotipu un tad tas ir noderīgs.

Turpmāk mēģināšu attistīt šo tipāžu teorija plašāk.

Filed under: Tipāži