Leģionāru diena, laikā no 1991. gada līdz 1998. gadam bija oficāli atzīta par piemiņas dienu un pat bija izpelnījusies atbilstošu ierakstu kalendārā. Viss mainījās, kad Krievija šo dienu sāka izmantot savam politiskajam spiedienam uz Latviju. No piemiņas var teikt vairs nav palicis nekas. Toties daudz vairāk cilvēku, sakarā ar visu šo ažiotāžu ap 16. martu, uzzin Latvijas un kaimiņvalstu vēsturi. Tas nekas, ka versijas atšķirās. Ir pagājuši tikai 70 gadi, bet neviens tā kārtīgi nemaz nevar pastāstīt, kas tad īsti ir noticis kara laikos ar Latviju. Vai tā tika okupēta, vai glābta no fašisma? Vai leģionāri bija fašisti, vai savas dzimtenes aizstāvji? Pret ko Latvija īsti karoja?

Jā – versijas ir pa pilno, bet dažkārt tik atšķirīgas, ka pilnīgi rodas sajūta, ka mūsdienu informācijas karā iestājas tas pats 1944. gads, kad latvietis var būt vai nu krievu okupants, vai esesieties.

Kas mūs sagaida šī gada leģionāru piemiņas dienā?

oficāli – Daugavas Vanagu Latvijā organizācijas gājiens cauri vecrīgai uz Brīvības pieminekli (11:00-12:00)

neoficāli:

- Latvijas Antifašistiskā komitejas gājiens (sponsors no Krievijas)
- Denacionalizēto Namu Īrnieku atbalstītāju gājiens (J. Kotovs)
- Krievu marša iniciātora Jevgēnija Osipova un līdzgaitnieku gājiens (sponsors no Krievijas)
- Igauņu antifašistu kustības “Nočnoj Dozor” gājiens (Igaunijas nacionalistiko nekārtību organizētāji – sponsors no Krievijas)
- Lietuvas skinhedu grupējuma gājiens

Jauku svētdienu!

skaties arī 2009. gada leģionāru dienas foto reportāžas.

vairāk par 16. martu lasiet V-Dienā

Filed under: Domas