Blogera regress

2011. gads:
“Darbs beidzās 18:00. Braucu mājās. Nopirku pienu. #boring”
1951. gads:
“Mans skatiens pavērās laikrādī, kur pulksteņrādītāji izstiepās vienā taisnā būltā, norādot, ka ir pienākusi sen gaidītā septītā stunda. Bij’ laiks doties mājup. “Vēl viena neko neizsakoša diena”, ieslīgu melanholijā, soļojot pa Rīgas bruģi un velkot līdzi patukšu pārtikas ķeseli, kurā vientuļi paslēpusies piena burciņa, kas tika iegādāta tepat pie darba esošajā bakalejas bodē. Pēdējā saulrieta gaisma noslīka dzeltenīgajās laternās. Tās sākušas savu nakts dzīvi, gaismojot ceļu šīs garlaicīgās trešdienas retajiem kājāmgājējiem. “
1874. gads.
“Māmiņas portrets klusi un nosodoši raudzījās manī no zirnekļu tīklu pārklātās sienas, it kā atgādinot, ka esmu atkal par daudz ilgi aizsēdējies pie ģildes  nebeidzamās dokumentu kaudzes. “Tev kā vienmēr taisnība, māt, lai miers taviem pīšļiem”, nodomāju es tikai tagad pamanot, ka istabā ir palicis par daudz tumšs, lai saskatītu skaitļu virteņus uz dzeltenā pergamenta.
Kamīna pulksteņa zvani noskandināja sešas reizes un es cēlos kājās, lai dotos savā ierastajā ikdienas ceļojumā uz baznīcas kunga veco māju, kur mani jau gaidīja svētā tēva atraitnes gādīgi sarūpētais vakariņu galds un istabiņa ar gultu. Par īri kundze ņēma smieklīgi maz, laikam pateicoties labām rekomendācijām no ģildes. Tikai dažus grašus nedēļā un piena krūku katru vakaru, kas mani tikai nedaudz apgrūtināja ar lieko līkumu gar tirgus placi. Arī šovakar piena puika pacietīgi gaidīja savu vēlo, bet regulāro pircēju. Ātri paķerot monētas un nomurminot “Pateicos”, zēns pagriezās un steidzās prom. Viņš man atgādināja mani pašu pirms 20 gadiem. Bailīgs, bet zinkārīgs acu skatiens, izpūruši mati un nedaudz saraustītas kustības, kurām par iemeslu bija patiesā dzīves enerģija, kas meklēja, bet pagaidām neatrada izeju no trauslā bērna ķermenīša.
Satumsušās un aizmigušās tirgus būdas lēni slīdēja gar mani, bet es tās nemanīju. Manas domas jau bija tur – istabiņā – vecajā baznīcas kunga mājā, gultiņā, kas solīja mieru un aizmirstību manam garlaicības nogurdinātam prātam.”

3 Responses to “Blogera regress”

  1. Epte, līdzības labas.
    Avoti?
    Pārrakstīji vai electroniski ieguvi? :)

  2. tak pats sacerēju :D gadskaitļi uz bobi ņemti

  3. Boorings, kā tad, tā tagad!

Leave a Reply