Publiska vēstule EM (papildināts ar atbildēm)
Zemāk publicēju vēstules saturu, ko esmu nosūtījis uz e-pastu: elita.rubesa@em.gov.lv sakarā ar LR parakstīto ACTA nolīgumu.
“Sveiki
Izlasot Jūsu oficiālo relīzi par ACTA parakstīšanu no Latvijas Republikas puses man ir radušies vairāki jautājumi, kuri mani satrauc, jo tie nekur nav izskaidroti.
Ņemot vērā, ka ACTA netiek precīzi izskaidrots autortiesību objekts kā arī nav atrunāts pārkāpuma samērības princips, gribu uzdot šādus jautājumus:
1. Vai gadījuma pieņemot ACTA normas, nepastāv iespēja, ka ja es nofilmēju mājas ballīti, kur fonā skan Justin Bieber jaunākais hīts un gribēdams padalīties ar saviem draugiem, nopublicēju šo video sociālajos tīklos, vai es būšu pārkāpis autortiesību likumu un esmu pakļauts sodam (pat ar brīvības atņemšanu un naudas sodu)?
ACTA neregulē autortiesību materiālās normas, t.sk. tā nenosaka, kādas darbības tiek uzskatītas par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem (izņemot “pirātisku autortiesību preču” definīciju ACTA 5.pantā).
Autortiesību likuma 68.panta pirmā daļa definē autortiesību un blakustiesību pārkāpumus, t.sk. paredzot, ka par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, publicēšana, publiskošana, reproducēšana (kopēšana) un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas.
Nopērkot Justin Bieber dziesmu, ir atļauts to izmantot personīgajām vajadzībām, piemēram, klausīties mājas ballītē ģimenes un draugu lokā. Tomēr dziesmas augšupielādēšanu sociālajos tīklos, kur tai bieži vien var piekļūt neierobežots cilvēku loks, jau šobrīd varētu uzskatīt par pārkāpumu saskaņā ar Autortiesību likumu un starptautiskiem tiesību aktiem autortiesību un blakustiesību jomā.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 pantu par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem. Savukārt Krimināllikuma 148.pantā paredzētas soda sankcijas par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Par būtisku kaitējumu atbilstoši likumam “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” tiek uzskatīts ievērojams apdraudējums vai mantiskais zaudējums vismaz piecu minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. LVL 1000 un vairāk.
2. Vai fotografējoties ar savu sievu Rīgas centrālstacijā, kur fonā ir redzamas fotoizstādes bildes un nopublicējot šo bildi savā draugiem.lv profilā, es gadījumā nebūšu pārkāpis ACTA normatīvas un potenciāli par to varu nonākt cietumā?
Atbilstoši Autortiesību likuma 25.panta pirmajai daļai publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.
Ņemot vērā Jūsu piemērā aprakstītās darbības nekomerciālo raksturu, Autortiesību likuma pārkāpums nebūtu konstatējams. Kā jau minēts iepriekš, ACTA neregulē autortiesību materiālās normas, t.sk. tā nenosaka, kādas darbības tiek uzskatītas par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.
3. Vai samiksējot mājas ballītes vajadzībām mp3 miksu no divām legāli nopirktām dziesmām, saglabājot to datorā un paņemot līdzi to Tallink kruizā uz Stokholmu, nevar gadīties situācija, ka muitnieki pie robežkontroles man atņem datoru, jo tajā atrodama ar ACTA aizsargāts saturs?
Atbilstoši Autortiesību likumam jebkādai autora darba reproducēšanai (kopēšanai) un pārveidošanai nepieciešama autora atļauja. Tā kā katra mp3 sagatavošanā piedalījušies mūziķi un producenti (t.i. blakustiesību subjekti), nepieciešama arī viņu piekrišana.
Izņēmums paredzēts Autortiesību likuma 34.pantā, kurš ļauj fiziskajai personai bez autora piekrišanas reproducēt (kopēt) vienā kopijā darbus, kas iekļauti tiesiski iegūtā filmā vai fonogrammā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Tomēr Autortiesību likums neparedz izņēmumus attiecībā uz darbu pārveidošanu (piemēram, miksēšanu). Vienlaikus ACTA neparedz nekādus nosacījumus, uz kuru pamata būtu jāgroza iepriekšminētās Autortiesību likuma normas.
Attiecībā uz robežkontroli, ACTA 14. pants paredz komerciāla rakstura preču (arī nelielos sūtījumos) kontroli uz robežas un vienlaikus īpaši atrunā, ka šādas kontroles var neattiecināt uz preču daudzumiem, kam nav komerciāls raksturs un kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā. Šī ACTA prasība atbilst šobrīd ES spēkā esošam regulējumam, proti, ES Padomes Regulas (EK) Nr. 1383/2003 3.panta otrai daļai, kas paredz, ka ceļotāja personiskajā bagāžā esošas nekomerciālas preces, kuru vērtība atbilst noteiktajām beznodokļu summām, un nekas nenorāda uz to, ka šādas preces ir daļa no tirdzniecības, dalībvalstis uzskata, ka šādas preces ir ārpus šās regulas darbības jomas.
un pēdējais jautājums:
Vai kāds no Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem (ja pieņem, ka viņs vai viņa nestrādā Universal Pictures vai RIAA) gūst kaut mazāku labumu no ACTA parakstīšanas? Ja jā – tad kādu?
ACTA paredz, ka esošais intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenis, kas ir harmonizēts visā ES teritorijā, tiks attiecināts arī uz trešām valstīm, piemēram, Koreju, Maroku un Meksiku.
Latvijas sabiedrībai ACTA ir nepieciešama, lai aizsargātu likumīgās darba vietas. Inovāciju, radošuma un preču zīmju aizsardzība ir svarīga mūsu valsts ārējai konkurētspējai. Ja Latvijas ražotāji (apģērba un aksesuāru, medikamentu, parfimērijas, rotaļlietu, elektropreču, zivrūpniecības, alkoholisko dzērienu utml.) cietīs zaudējumus, cietīs tajos strādājošie.
Tāpat ACTA ir nepieciešama, lai aizsargātu sabiedrības drošību un veselību. Piemēram, viltoti medikamenti, kas pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem sastāda 10% no pasaules medikamentu tirdzniecības, ja netiek laikus atklātas un izņemtas no tirdzniecības var labākajā gadījumā – neizārstēt indivīdu, bet sliktākajā gadījuma – beigties traģiski.
BONUSS (šito es neuzdevu, bet viņi vienalga atbildēja) Tas, ka “komerciālā mēroga” pārkāpumā tiek automātiski iekļauti jebkāda mēroga pārkāpumi, kuriem ir tiešs vai netiešs komerciāls labums (piemēram tas, ka tev nav jāpērk attiecīgās filmas DVD) kriminālikuma pantā, ir kas pilnīgi jauns, kas nav LV normatīvajos aktos un ir pretrunā ar starptautisko praksi un iepriekšējām definīcijām un lēmumiem?
Krimināllikuma 148. un 206.pantā paredzēta atbildība, ja ir radīts būtisks kaitējums. Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pants noteic divus gadījumus, kad konstatē būtisku kaitējumu:
1) noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums (5 minimālās mēnešalgas), bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības;
2) ar likumu aizsargāto interešu vai tiesību apdraudējums ir ievērojams.
Vai interesēm radītais kaitējums atzīstams par būtisku, tas ir izlemjams katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā kaitējuma raksturu un seku ietekmi uz likumā minēto aizsargājamo interesi.
Turklāt ACTA 23.panta prasībā skaidrots, ka komerciālā mērogā īstenotas darbības ietver vismaz tās darbības, ko veic kā komercdarbības. Tātad minimālā prasība ir kriminālatbildību attiecināt uz subjektiem, kas veic komercdarbību vai kuru veiktās darbības var pielīdzināt komercdarbībai. Saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
Krimināllikuma “slieksnis” kriminālatbildībai aptver komerciālu mērogu un aptver pat gadījumus, kad nav bijis komerciāls mērogs. Ne visos gadījumos var pierādīt tiešu vai netiešu komerciālu labumu. Bet vienmēr ir apdraudētas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses. Un, ja šis apdraudējums ir ievērojams vai mantiskais zaudējums ir LVL 1000 un vairāk, tad konstatē būtisku kaitējumu. Tātad slieksnis ir pat zemāks. Un tā kā ACTA redakcija paredz “vismaz”, tad Krimināllikums pilnībā atbilst 23.panta 1.punkta prasībai.
—–
Papildinājums Nr.1: Vēl viena publiskā vēstule ko raksta Jānis Peisenieks
https://docs.google.com/document/d/1inJ2hgBn8MVNyUoac4ZnRqFG-mCHiuni8DUB2Ymt53M/edit?pli=1
Filed under: Spams parastais
Laba vēstule.
Nāk prātā uzreiz Džordžs Orvels un skaitlis 1984 -
http://lv.wikipedia.org/wiki/1984_(rom%C4%81ns)
1. iesaku izlasīt ACTA
2. iesaku izlasīt kompetenta urista viedokli: http://www.autornica.lv/2012/01/27/lasot-acta-pirmās-piezīmes/
3. padomāt vai šis posts vispār ir kaut kādā sakarā ar ACTA
zaibis, izlasīju… viedoklis aptuveni no sērijas – atslābstiet, likums formāls, nevienam nekas nemainīsies.
Viss protams tīri un skaisti, kamēr sēdi savā krātiņā un nespirinies. Tomēr, tad, kad tavs bloga raksts varētu nepatikt kādai varas iestādei vai tavs demokrātisks, bet ne pārāk varai glaimojošs video, kas aicina valdību, piemēram, atkāpties pēc kārtējā korupcijas skandāla… Tad kāds ierēdnis var no saviem plauktiem izvilkt ārā papīrīti ar uzrakstu ACTA un sākt tevi pēc visiem punktiem drāzt visos caurumos.
Līdzīgi, kā tas jau notiek ik pa laikam gan Baltkrievijā, gan ASV (aizbildinoties ar preterorisma regulām), gan ar to pašu Julianu Assandžu u.t.t.
Pastāvošā politiski ekonomiskā iekārta ir uzbūvēta uz korporāciju kontroli pār pasauli… šis līgums ir nākamais solis – interneta kontrolei!
Man interesē atbilde no EM – vai TEORĒTISKI manis rakstā nosauktie gadījumi var tikt uzskatīti par pārkāpumu? Vai TEORĒTISKI aizbildinoties ar šo ACTA var tikt apdraudēta mana brīvība?
Un vispār.. autortiesību likums ir jāmaina.
vai tas ir tik grūti saprast, ka visus trīs minētos jautājumus regulē autortiesību likums esošajā redakcijā?
un nē, neviens no tiem nebūs autortiesību pārkāpums, kamēr vien izveiktās darbības būs privātai lietošanai. un to tiešām nekāda acta neregulē.
Ak jā, autortiesību jautājumi ir Kultūras ministrijas kompetencē. Tas tā, lai kad būs nākamie jautājumi jūs tos uzdotu īstajam adresātam.
Nu to Jūs, zaibi, pasakat ekonomikas ministrijai. http://em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=32168&cat=621
Un jā, ja jau viss tā ka, saki, tad kāpēc vispār tāds dokuments kā ACTA Latvijai ir jāparaksta?
elik, es nesākšu tagad lekciju par likumdošanas procesu, jo esmu pārliecināts, ka tu pusi nesapratīsi un otru pusi pārpratīsi
ja tev ir jautājumi par autortiesībām, tad tās jorpojām un arī turpmāk regulēs autortiesību likums. šī likuma uzraudzību veic Kultūras ministrija. viņiem tad arī jautā.
ak jā, piemirsu paprasīt kuri ir tie ACTA punkti pēc kuriem “ierēdnis var no saviem plauktiem izvilkt ārā papīrīti ar uzrakstu ACTA un sākt tevi pēc visiem punktiem drāzt visos caurumos.”?
Izskatās, ka manā blogā būs iedzīvojies trollītis.
Bet vispār runājot par tēmu. Es jau tev iepublicēju linku uz EM oficālo relīzi, kurā ir runa par ACTA. Tāpēc es arī uzdodu jautājumu EM, nevis KM.
Otrkārt, ne man tagad kādam kaut kas jāpierādā un jāiedziļinās juridskajos aspektos. Patiesībā es prasu no valsts caurspīdību un atbildību. Tiek parakstīti kaut kādi līgumi, slēgti, bez diskusijas un skaidrošanas. Līgumā – juridiskajā valodā, kas man kā ne juristam nav saprotama, ir aprakstītas dažādas atbildības, gan kriminālās, gan administratīvās, kas tiks pieņemtas sakarā ar autortiesībām. Es lietoju daudz satura un lielai daļai no tā satura ir arī autori. Es montēju mūziku, filmēju video, fotografēju, rakstu, citēju un pārpublicēju. Es pieņemu, ka uz mani arī attiecas autortiesību likumu panti un punkti.
Ņemot vērā, ka pārsvarā mana darbība autortiesību jomā ir nekomerciāla – pašizpausmes un bezpeļņas projekti, es neesmu jurdiski iedziļinājies autortiesību niansēs, tomēr cik es noprotu ar ACTA parakstīšanu arī tad, ja es negūstu komerciālu labumu tiek apdraudēta (pie tam vairs ne mūsu valsts līmenī, bet gan arī starptautiski) mana personīgā telpa. Un mani TEORĒTISKI var sākt vajāt par saturu manos datu nesējos.
Es palasīju, zbmono, tavus komentārus fotoblogā par AKKA/LAA un saprotu, ka tev šis autortiesību jautājums ir diezgan tuvs. Tomēr, šaubos ka Latvijā ir daudz cilvēku, kuri tiešām izprot ko likumiski un juridski aizsargā autortiesības un ko nozīmē pirātisms. Un vispār, kā jau teicu iepriekš – manā izpratnē, autortiesību likums kā tāds ir neadekvāts mūsdienu interneta telpai (skat. manu iepriekšējo rakstu par autortiesībām).
Normāla vēstule, konkrēti jautājumi.
Labprāt redzētu oficiālu atbildi.
[...] arī daži interesanti raksti blogos. No tiem, kurus es pamanīju man patika emuars.lv – Publiska vēstule EM: [...]
[...] Mika blogā bija piejama informācija par ACTA un atsauce uz vēl vienu resursu. [...]