http://emuars.lv/audio/celinieks.mp3

Teksts:

Tur pāri pļavai aizsalušai
Aiz sniega putekļu plīvura
Bez cerības siltuma ceļinieks
Brien likteņa pirkstu stīvumā

Ar vēju viņam ir jācīnās
Ar zaudējumu nolemto
Un vienu soli mērojot
Viņš izcīna soli nākamo

Un ceļš šis škietami bezgalīgs
Un mērķis tam šķietami netverams
Bet tomēr par spīti liktenim
Tas pārvarēts tiek pamazām

Un redzams jau laternas spīdums
Kas izkliedē pārbalto aklumu
Tur patverties naktī var ceļinieks
Lai rītu sākt ceļu no sākuma

Mēs dzīvojam absolūtā melu laikmetā. Mazie meli, lielie meli, meli idejas vārdā, meli naudas dēļ, meli sauzdzējošie, meli pašam sev.

Meli ir norma. Ziņu portālam skaitās normāli klikšķu vārdā uzpūst sensāciju, piefantazēt, piemelot (nedaudz). Politiķis bez meliem vispār ir nekonkurētspējīgs. Publisko attiecību speciālisti ar to vien nodarbojas, kā maskē melus skaistos vārdos. Reklāma melo atklāti, bet cēli – tā ir melu māksla saproties.

Tirgus tante samelos, ka prece ir svaiga. Autobusa šoferis samelos, ka atbrauks laikā. Taksists samelos, ka aizvedīs pa tuvāko ceļu. Drēbju veikals samelos, ka iedos ļoti izdevīgu atlaidi. Baznīcas kungs samelos, ka pie viņa var izpirkt grēkus (par zināmu samaksu). Kaimiņš samelos, ka nezin, kur ir tava sniega lāpsta, bet brālēns samelos, ka mīlēja mirušo tēvoci vairāk, kā tu un tāpēc viņam vairāk pienākās no mantojuma pīrāga.

Pilnīgi normāli skaitās neatzīties melos, kamēt nav pierādīts pretējais. Tas pat ir apsveicami. Godprātīgi atdzīties savos melos skaitās lūzerisms. Vienmēr melus var kaut kā attaisnot. Sliktākajā gadījumā var pateikt – JĀ JŪS PIERĀDĪJĀT, ES MELOJU, BET JŪS ARĪ MELOJAT!!! Un tas skaitīsies pareizi, tas attaisno manus melus. Jo visi melo!

Tagad mums melo, ka krievi un latvieši ienīst viens otru. Melo, ka autortiesību aizsardzības likums mūs no kaut kā aizsargā. Melo, ka uzkostais ābolītis padara cilvēkus laimīgākus. Melo, ka Irānā ir kodolieroči, tāpēc jāpaceļ benzīna cenas (katram gadījumam). Melo … melo … melo …

Arī paši sev mēs melojam. Melojam, ka esam brīvi, melojam, ka mīlam vai ka esam uzticīgi. Melojam, ka zinam, ko mums vajag. Melojam, ka mēs izdaram paši savu izvēli.

Un pats galvenais, ka mēs tiem visiem meliem arī ticam.

Un tagad uzmanību – es Jums atklāšu patiesību par meliem. Atceraties šos divus melu pamatlikumus, katru reizi, kad kaut kam noticat.

1. Cilvēki tic tam no kā viņi baidās (baidās, ka tā var izrādīties patiesība)
2. Cilvēki tic tam, kam viņi ļoti grib noticēt.

Ja kāds Jums kaut ko stāsta un Jūs tam noticat, un tas iekļaujās vienā no šiem likumiem – tie ir meli.

Melojiet mazāk un pasaule kļūs tīrāka.

“Sveiki

Izlasot Jūsu oficiālo relīzi par ACTA parakstīšanu no Latvijas Republikas puses man ir radušies vairāki jautājumi, kuri mani satrauc, jo tie nekur nav izskaidroti.

Ņemot vērā, ka ACTA netiek precīzi izskaidrots autortiesību objekts kā arī nav atrunāts pārkāpuma samērības princips, gribu uzdot šādus jautājumus:

1. Vai gadījuma pieņemot ACTA normas, nepastāv iespēja, ka ja es nofilmēju mājas ballīti, kur fonā skan Justin Bieber jaunākais hīts un gribēdams padalīties ar saviem draugiem, nopublicēju šo video sociālajos tīklos, vai es būšu pārkāpis autortiesību likumu un esmu pakļauts sodam (pat ar brīvības atņemšanu un naudas sodu)?

2. Vai fotografējoties ar savu sievu Rīgas centrālstacijā, kur fonā ir redzamas fotoizstādes bildes un nopublicējot šo bildi savā draugiem.lv profilā, es gadījumā nebūšu pārkāpis ACTA normatīvas un potenciāli par to varu nonākt cietumā?

3. Vai samiksējot mājas ballītes vajadzībām mp3 miksu no divām legāli nopirktām dziesmām, saglabājot to datorā un paņemot līdzi to Tallink kruizā uz Stokholmu, nevar gadīties situācija, ka muitnieki pie robežkontroles man atņem datoru, jo tajā atrodama ar ACTA aizsargāts saturs?

un pēdējais jautājums:

Vai kāds no Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem (ja pieņem, ka viņs vai viņa nestrādā Universal Pictures vai RIAA) gūst kaut mazāku labumu no ACTA parakstīšanas? Ja jā – tad kādu?

Ar cieņu”

Visiem pārējiem iesaku noskatīties šo video:

—–

Papildinājums Nr.1: Vēl viena publiskā vēstule ko raksta Jānis Peisenieks

https://docs.google.com/document/d/1inJ2hgBn8MVNyUoac4ZnRqFG-mCHiuni8DUB2Ymt53M/edit?pli=1

Tiko ir aizslēguši ciet “pirātisko” megaupload.com un arestējuši tās dibinātājus. Redz, gada laikā šis failu apmaiņas portāls esot radījis ap pusmiljardu dolāru zaudējumus autoriem. Nosacītie un mistiskie nekur neiekasētie un fiziski nepastāvošie 500 miljoni, kurus teorētiski, ja nebūtu tāda megaupload.com kāds varētu nopelnīt. Principā nopelnīt neko īpaši nedarot. Tas ir, nedarot vairāk kā līdz šim. Ja apskatās uz šo situāciju no vienas škautnes (no kuras arī lūkojas tas “cietējs” un arī likums), tad, protams, viss ir diezgan skaidrs. Peļņa iet gar degunu! 500 miljoni! Es tak varētu visu mūžu vairs nestrādāt! Un atslēgas vārds šeit ir ES. Manas intereses, mans labums, mana peļņa, mans nopelns!

Par laimi pasaule ir daudzšķautnaina (lai arī daudzi to noliedz) un viss nav tik vienkārši caur vienu MANU prizmu apskatāms.

Jautājums numur viens:

- “Vai to saturu, ko es lejuplādēju pirātiski un bezmaksas es būtu lejuplādējis par maksu?” – un tas būtiski samazina to “neiegūto peļņu”, kuru autortiesību režīms braši kalkulē.

Jautājums numur divi:

- “Vai tas saturs, ko es nopērku, gala rezultātā atnes man to satisfakciju un ekspektāciju, par kuru esmu samaksājis? Vai samaksa ir bijusi adekvāta?” – un tas būtiski samazina adekvāti iekasēto summu jau par esošo autortiesību objektu.

Jautājums numur trīs:

- “Vai autora atlīdzība un guvums ir samērīgs pret ieguldīto darbu?” – un tas ir kosmiskā līdzsvara jautājums, vai holivudas filma, kuras izmaksas ir 50 miljoni un kura atnes peļņu 200 miljoni nav gadījumā pasaules līmeņa finansiālā krāpšanās un cenas monopolizēšana?

Es gan šoreiz nerunāju par Latviju, kaut gan šeit ir vispār ļaundabīgs audzējs AKKA/LAA, kura bez sirdsapziņas pārmetumiem slauc gan autoru, gan patērētāju visus aststājot bešā. Es runāju par pasaules iekārtu un šo tā saucamo “cīņu pret pirātismu” gan pret torrentiem, gan pret files share serveriem, gan pret YouTube video, gan pret Google e-books, gan arī per Wikileaks u.t.t. … Karš iet ne pa jokam, kur vienā pusē ir divdomīgs, neelastīgs un nemoderns autortisību likums, kā zobens ar kuru cērt galvas un otrā pusē ir spītīgs un neiznīcināms lietotājs, kurš pieprasa un paņem saturu bez maksas, jo viņš uzskata, ka tas viņam pienākās!

Es nezinu atbildi, bet man ir vīzija.

Man ir vīzija, ka nākotnē viss saturs ir bez maksas vai par brīvprātīgu samaksu (es atbalstu dažus latviešu mūziķus un pērku viņu mūziku, kaut arī tā ir lejuplādējama torentos). Man ir vīzija, ka autors rada saturu kopējai lietošanai un par to saņem samērīgu un atzinīgu samaksu. Man ir vīzija, ka filmu un mūzikas producentu magnātu korporācijas, kas pelna miljardus un kuriem vēl ir par maz, pārstās pastāvēt kā suga. Man ir vīzija, ka pasaules cilvēki pārstās zombēties ar holivudu, tv seriāliem un MTV surrogātiem, jo viņiem beidzot būs brīva izvēle saturā.

Lai šī vīzija īstenotos ir jāsāk ar autortiesību likuma zobeņa pārkausēšanu arklos.

P.S. Un šajā visā sakarā arī Apple tieksme monopolizēt to, kas pieder visiem ar savu mācību grāmatu digitalizācijas “revolūciju” ir neatbalstāms! Pasaulei nevajag lētākas grāmatas, kas lejuplādējamas caur i-tunes un apskatāmas overpriced apple gadžetos. Pasaulei vajag brīvi un bezmakas pieejamu saturu katram – jo īpaši izglītības saturu!

Pašlaik notiek sarunas par to, ka Satversmes Tiesa varētu atcelt referendumu par krievu valodu, jo tas apdraud Latvijas neatkarību un drošību un ir pretrunā ar Satversmi. Tomēr man šķiet, ka ja jau tik tālu ir aizgājis, tad tautai ir jāļauj nobalsot. Mans piedāvātais scenārijs:

- staidzamā kārtā Saeimā tiek pieņemts likums, ka amatpersonas, kas nokļūst vai atrodas vienotajā kredītu reģistrā kā parādnieki nav tiesīgi ieņemt valsts amatus;

- tauta nobalso referendumā pret valodas izmaiņām, tādā veidā paužot stingru un neapšaubāmu nostāju šajā jautājumā, attiecīgi izbeidzot turpmākās iespējamās interpritācijas;

- pēc balsojuma Satversmes Tiesa nolemj, ka referendums ir neleģimitīvs, jo ir pretrunā ar satversmi un anulē balsojumu;

- CVK vai kāda cita valsts komisija iesniedz Augstākajā Tiesā prasību atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar nelegālā referenduma rīkošanu (ap 3 milj. Ls);

- tiesa piespriež referenduma rosinātājus (10 000 parakstītāji) atmaksāt valstij 3 milj. Ls pa visiem noteiktajā termiņā;

- ja termiņā nav atmaksas, tad visi (saskaņieši) nokļūst parādnieku reģistrā un uz jaunpieņemtā likuma pamata, visas amatpersonas (tai skaitā arī Ušakovs) zaudē savas siltās vietiņas.

Demokrātija svin uzvaru

Pirmais izlaidums ir klāt. Iekārtojaties ērtāk, jo būs uzmanīgi jāklausās veselas 20 minūtes

http://emuars.lv/audio/01_janv_Principi_audio.mp3

Podcasta atslēgas vārdi: principi, pārliecības, Latvijas prece, Lido, Valmieras piens, Baltic Taxi, reklāma

Komentējiet, kritizējiet, iesakiet! Paldies!

Pareizāk sakot, dusmas uzdzen neizbēgamība, gribi paciņu – maksā nodokli, gribi samaksāt nodokli – maksā komisiju… Īsāk sakot, tas man nelikās godīgi. Loģiski būtu, ka ja ir tik dārga komisijas maksa, tad jābūt alternatīvai. Piemēram, samaksāt pa taisno muitai caur internetbanku un neizmantot Latvijas Pasta pakalpojumus naudas operācijām. Diemžēl Latvijas Pasta darbinieces mani mēģināja pārliecināt, ka tad ir jāņem no viņām kvīti, jāiet maksāt uz banku un jānāk atpakļ ar bankas parakstīto izdruku. Birokrātiskais absurds.

Par laimi dzīvojam twitterpower laikmetā un savas dusmas vienmēr varam izgāzt twitterī . Zemāk atreferējums no manas šodienas sarakstes ar Latvijas Pasta twitter konta darbinieci:

Eliks: labdien, sakiet lūdzu, kad Latvijas Pastā būs pieejams ērts elektronisks muitas nodokļa apmaksas veids? Internetbanka vai kredītkarte? Situācija, kad lai samaksātu 1,30Ls muitas nodokli, ir jāmaksā 1Ls par naudas operāciju ir absurda!!

Latvijas Pasts: Arī tagad varat maksāt internetbankā, kā arī kādā no tām pasta nodaļā, kur ieviesti maksājumu karšu lasītāji: šogad ar tiem aprīkos vēl 100 pasta nodaļas.
Muitas maksājumu neuzliek Latvijas Pasts, mēs vienkārši piedāvājam iespēju apmaksāt to kopā ar sūtījuma saņemšanu. Par cenu atļausimies nepiekrist. Tikko pārbaudījām operācijas pārskaitījumu summu uz citu kredītiestādi vienai no lielākajām LV bankām: Latvijas Pasta cena par maksājumu ir zemāka. Ja Latvijas Pastā ir atvērts PNS maksājumu konts, pārskaitījums uz Valsts kasi ir 0,50 Ls

Eliks: Valsts nodevu pārskaitījums uz Valsts kasi no @SwedbankLatvia internetbankas maksā 0,25Ls

Latvijas Pasts: No internetbankas jā, bet ne tad, ja maksāsiet skaidrā naudā, ko pārmetat Latvijas Pastam. Varat maksāt arī internetbankā un ar izdruku nākt uz Latvijas Pastu.

Eliks: Es nepārmetu, man trūkst informācijas un pasta nodaļas darbinieki nevar man to sniegt. Varat lūdzu paskaidrot procesu, kā es varu veikt apmaksu ineternetbankā? Pasta nodaļā man teica, ka jābūt bankas apstiprinātam izrakstam.

Latvijas Pasts: Principā vairs netiek prasīts bankas apliecinājums uz izdrukas: klients pats uzņemas atbildību, ka nemaldina valsti par apmaksu. Kura pasta nodaļa prasa šo bankas apliecinājumu?

Eliks: Salaspils centrālajā. LV-2169 ja nemaldos. Ja pietiek ar printera izdruku, tad tas maina lietas būtību. Vēl gan jautājums, vai veicot pārskaitījumu, man jānorāda arī kvīts numurs? Bet to es varu uzzināt, tikai atnākot uz pasta nodaļu?

Latvijas Pasts: Atnākot muitojamam sūtījumam, Latvijas Pasts ievieto adresāta pastkastītē pavadzīmi un paziņojumu par sūtījuma saņemšanu ar norādi uz atmuitošanu un muitas nodokļa apmēru. Šo nodokli, kas norādīts paziņojumā, tad arī varat samaksāt pirms došanās uz Latvijas Pasta jebkurā kredītiestādē. Jums pašam uz šīs izdrukas būs jāparakstās un jāapliecina, ka esat veicis attiecīgo maksājumu

Eliks: ok paldies, un ja pasta darbiniece sāk strīdēties pretīm, tad kur viņu sūtīt?

Latvijas Pasts: Mēģināsim šo lietu sakārtot. Kad iesiet pakaļ?

Eliks: jau aizgāju no rīta un samaksāju 1Ls, tāpēc biju dusmīgs un uzklupu Jums. Kaut kad drīz būs nākamā paciņa, tad došu ziņu.

Latvijas Pasts: Jā, dariet tā, varat rakstīt pa taisno uz e-pastu.

Eliks: Paldies

——–

Lūk sausais atlikums. Gadžetu cienītāji turpmāk var ietaupīt 75 santīmus uz pasta komisijas un apmaksāt muitas nodevu caur internetbanku. Pie tam to var izdarīt no mājām, pirms doties uz pastu. Vienīgi ir jāizdrukā maksājuma uzdevums un jāparakstās uz tā.

Rekvizīti pārskaitījumam:
Nosaukums: VALSTS KASE
Reg.nr.: 90000050138
Konta numurs: LV66TREL1060000513000
Maksājuma mērķis: Jānorāda sūtījuma numurs no aicinājuma.

Tas viss gan vēl ir tikai teorijā. Praksē nav pārbaudīts, bet tiklīdz būs, došu ziņu!

P.S. Jāatzīst, ka saruna ar Latvijas Pastu ir kļuvusi daudz patīkamāka, kopš viņi ir ieviesuši savu jauno twitter kontu @Latvijas_pasts

———-

PAPILDINĀTS:

Vakar biju uz pastu ar mājās izdrukāto un parakstīto ibankas maksājumu un viss izdevās!! Pastniecies ilgi lasīja savas instrukcijas, bet beigās atdeva paciņu

Dāmas un kungi, prezidenta runa 2012:

Pasaule mainās
Ir sasniegta kritiskā robeža
Valda uzticības krīze šī jēdziena plašākajā nozīmē
Nav uzticības finanšu stabilitātei
Ir nopietns pamats domāt, ka šajā gadā valsts attīstība samazināsies