Tā pat kā ēst, dzert un spēlēt biljardu, katram sevi cienošam interneta lietotājam vajag dienišķo spama devu. Veselības Ministrijas komisija apstiprināja, ka šī bloga spama deva satur visas nepieciešamās infokalorijas vienas dienas spama koncentrācijai cilvēka asinīs.
4. O_o tiko konstateeju ka esmu vieniigais dzheks Chili picaa! Pie visiem galdinjiem apkaart seezh jaunas meitenes (kopaa ap 20). Pavasaris? 7 hours ago
Sen senos laikos, tālajā 2005 gadā tapa šī filma priekš kino festivāla Ahūns. Nu neko. Dabujām pirmo vietu Mana montāža (toreiz es vēl biju brainwash organizācijas biedrs). Video ir garāks par 10 min. tāpēc sadalīts divās daļās
- – - – - – - – - – -
pieraksties uz emuars.lv ziņām uz RSS vai E-pastu vai arī seko man Twitter mikroblogā
Zemāk redzamajā attēlā psiholoģijas testā austrumnieki atbildēja, ka redz ģimeni, kas sēž zem koka. Rietumnieki atbildēja, ka redz cilvēkus iekštelpās, bet āfrikas iedzīvotāji visi bez izņēmuma atbildēja, ka sieviete pa kreisi tur uz galvas kantainu priekšmetu
- – - – - – - – - – -
pieraksties uz emuars.lv ziņām uz RSS vai E-pastu vai arī seko man Twitter mikroblogā
Man jaunais gadžets – levitācijas riņķis. Tiesa gan, pēc pāris minūtēm sāk nereāli griezties galva un piemetas slikta dūša. Bet Tas viss ir prakses jautājums
- – - – - – - – - – -
pieraksties uz emuars.lv ziņām uz RSS vai E-pastu vai arī seko man Twitter mikroblogā
Mans video apsveikums Jaunajā Gadā (neliels apsveikums arī no mana kaķa, kas ielīda fonā – cūka )
Dārgie draugi, blogeri, twiteristi. Gribu novēlēt Jums laimīgu Jauno Gadu. Panākumiem un personīgiem sasniegumiem bagātu nākošo gadu. Gribu novēlēt būt pozitīvam jebkurā dzīves situācijā un raudzīties uz lietām no puspilnās glāzes – optimistiskā viedokļa.
Daudz piemin pagājušo gadu kā grūtu un nelaimīgu – krīzes gadu, tomēr tas ka tagad internetā skaties manu video novēlējumu vien nozīmē, ka tik traki tomēr nav, vai ne? Tev joprojām ir elektrība, interneta pieslēgums, visdrīzāk arī jumts virs galvas un tur fonā jau rēgojas šodienas svētku galds. Krīze galvenokārt ir galvā un tikai tavos spēkos un es gribētu piebilst, ka tas IR tavos spēkos to pārvarēt.
Neviens tā īsti nezin, kas mūs sagaidīs nākošgad, tomēr es esmu pārliecinājies, ka dzīve kļūs arvien interesantāka. It īpaši mums ar tevi – tehnoloģiju geekiem. Es vēl joprojām savos nepilnajos 30 gados nereāli fascinējos katru dienu no tām iespējām un spēka, ko mums sniedz tehnoloģijas. Nepārspīlējot, katru dienu mums ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu un pat iespējams būt spējīgiem izdarīt kaut ko tādu, ko vēl vakar nevarējām. Un kur nu vēl runāt par gadu lielu periodu. Kādus gadžetus vai interneta servisus mēs lietosim nākošajos ziemassvētkos? Pat vairāk kāda būs mūsu domāšana?
Un man nav pamata šaubīties, ka tā būs daudz labāka. Es esmu drošs, ka cilvēki kļūs vēl tuvāki viens otram, varbūt ne gluži fiziskajā nozīmē, bet emocionāli un informatīvi gan. Tāpat, kā mēs ar tevi esam daudz tuvāki šodien, nekā pirms sākām lietot twiteri, vai ne?
Lūk tāda ir mana vīzija par nākošā 2010. gada gaišo nākotni. Un to es tev, Jums visiem arī novēlu. Lai pasaule kļūst vēl tuvāka. Laimīgu Jauno Gadu!
- – - – - – - – - – -
pieraksties uz emuars.lv ziņām uz RSS vai E-pastu vai arī seko man Twitter mikroblogā
Spēcīgi! Skaisti! Tehnoloģiski! Idejiski! Patiesi! – Pieci vārdi, ar kuriem es raksturotu šo filmu.
Skaista nākotnes pasaka ar pagaidām laimīgām beigām (filmai paredzēti vēl divi turpinājumi). Filmas stāsts gan ir ļoti vienkāršs. Šī nav filma ar trīs apakšlīmeņiem un slēpto jēgu, kuru katrs var saprast pa savam. Viss ir tiešs – cilvēku rasa, kas gatava uz visu varas un resursu (kas atkal jau dot varu) dēļ. Tā pati Irāka tikai starpgalaktiku līmenī un ar daudz skaistākiem un pievilcīgākiem vietējiem iedzīvotājiem.
Filmas stāsts.
22. gadsimta vidus, zemieši explorējot kosmosu aizsūta ekspedīciju uz tuvāko zvaigzni Alpha Centaura, kur uz vienas no planētas (Poliemphus) pavadoņiem – Pandora - atklāj paradīzi zemes virsū. Zinātnieku uzmanību pievērš levitējošās klintis, kas pretēji gravitācijas likumiem karājās augstu virs zemes. Šīs parādības pamatā ir augstvērtīgais minerāls Unobtanium, kas ir unikāls enerģijas avots, un kurš zemiešu naudas izteiksmē ir vērts 20 miljonu dolāru par vienu kilogramu. Bez tā, ka šis minerāls ir naftas vai kodolenerģijas aizvietotājs uz Zemes, tas kļūst arī galvenā degviela starpgalaktiku kosmosa kuģu dzinējiem.
Šī minerāla apguve ir ļoti sarežģīta, jo kaut arī pati planēta ir bagātīgi apdzīvota faunas un floras ziņā, tomēr tās atmosfēra ir indīga zemiešiem un lai tajā izdzīvotu, cilvēkiem ir jāvalkā skābekļa maskas. Turklāt vietēja fauna un kā izrādās arī vietējie iedzīvotāji Na’viir naidīgi noskaņoti pret iebrucējiem, kas ar saviem milzīgiem buldozeriem sāk iznīcināt mežus un dzīvas radības. Ātri vien starp ieceļotājiem un vietējiem izceļas konflikts, tāpēc vietējās cilvēku bāzes drošību sāk apsargāt militārās vienības.
Laika gaitā atklājas, ka lieli Unobtanium krājumi atrodami zem vietējās Na’vicilts svētvietām un sākotnēji tiek meklēts diplomātisks risinājums. Laboratorijās tiek izaudzēti cilvēka un Na’vi krustotie ģenētiskie kloni, kurus cilvēki donori var attālināti vadīt caur neirosavienojumu. Šos radījumus nosauc par Avatāriem. Ar avatāru palīdzību tiek mēģināts iedibināt diplomātiskais kontakts ar vietējo cilti, lai pierunāt tos pārvākties uz citām zemēm, tomēr netiek ņemts vērā vietējā sociuma, reliģijas un iekārtas uzbūves nianses, kā rezultātā darījums neizdodas. Cilvēki nevar izprast, ka Na’vi savienojums ar savu planētu, dabu, mežu un caurstrāvojošo enerģiju Eiva ir nesaraujams.
Galvenais varonis – cilvēks – Jake Sully sākotnēji darbojas kā cilvēku spiegs un aģents, kurš vadot sava mirušā brāļa avatāru, iefiltrējas vietējā cilti cenšoties nopelnīt viņu uzticību un panākt, lai cilts piekāpjas zemiešu prasībām. Tomēr iepazīstot Na’vi tautu un planētu Pandora tuvāk viņš maina savas domas par missiju un pāriet vietējo pusē.
Konflikta gala rezultātā izceļas karš, kurā cilvēki zaudē, jo Na’vi ciltij palīgā nāk visas planētas dzīvā bioenerģija Eiva. Cilvēki cieši sakāvi un tiek aizsūtīti prom, bet Jake Sully ar Eiva maģijas palīdzību uz mūžu paliek savā avatārā.
Šim stāstam ir pagaidu laimīgās beigas, jo filmas gaitā ļoti labi tika atspoguļota cilvēku īstā daba, kas parāda to, kā cilvēki ir gatavi iet pāri līķiem, iznīcinot visu dzīvo sev apkārt varas un naudas dēļ. Vienā momentā filmā tika pieminēts, ka Zemi cilvēki jau ir nogalinājuši. Ja man būtu jāattīsta scenārijs tālāk, tad es būtu drošs par to, ka cilvēki atgrieztos uz Pandoru, lai atgūtu savu. Viņi būtu gatavi pārvērst to par mirušo planētu vienīgi enerģijas minerāla dēļ un principā Pandoras iedzīvotājiem izredzes izdzīvot būtu gaužām maz. Jo diez vai tie varētu stāties pretī ar saviem lokiem un bultām pret Zemes kosmisko karafloti.
Lieki piebilst, ka pēc filmas noskatīšanās paliek nepatīkamas nogulsnes sirdī un kauns par savu cilvēcikso dabu.
Es uzskatu, ka šī filma ir jāredz ikvienam, jo kaut arī tā ir sci-fi (zinātniskās fantastikas) filma, tā patiesība stāsta par mums šeit un tagad. Tā liek aizdomāties par savu rīcību pret savu pašu Zemi un dabu. Man tā lika arī aizdomāties par savu patērētāja kultūras ačģanumu un sajust cik nepareiza un pašiznīcinoša ir sistēma kurā es pašlaik dzīvoju. Man pašam pēc filmas ļoti sagribējās ne tikai aizbraukt prom no Latvijas, bet vispār aizlidot prom no šīs planētas… tik nepareiza man tā šķita…
- – - – - – - – - – -
pieraksties uz emuars.lv ziņām uz RSS vai E-pastu vai arī seko man Twitter mikroblogā